Svešinieks

Grāmata «Svešinieks» nav saistīta ar Ridlija Skota zinātniskās fantastikas šausmu filmu. Polijas rakstnieces Irenas Jurģilevič varoņi nav citplanētieši, ne mutanti, ne zombiji un ne supervaroņi; tie ir parasti zēni un meitenes – brāļi Juleks un Marians un draudzenes Uļa un Višņa. Viņi iekārto mazu saliņu upē un pavada tur laimīgu brīvlaika laiku. 
Bet kādā skaistā dienā draugi atklāj salā «svešinieku» – vientuļu, izsalkušu puisi Zeneku, kuram nopietni ir ievainota kāja. Turklāt viņš ir ārkārtīgi lepns un nepieejams: viņš noraida palīdzību un nevēlas nevienu laist savā dzīvē. Un vēl ir bezpajumtes suns Dunajs ar sarežģītu pieredzi saziņā ar bērniem un pieaugušajiem. Zeneks un Dunajs – abi «svešinieki», kuri jau ne reizi vien ir pievīlušies cilvēkos un tāpēc viņiem neuzticas. 
Pašmīlīgā un noslēpumainā Zeneka dzīve ir mūsu četru draugu piepildītā sapnis. Viņš guļ būdā vai sienā, nevis siltā gultā, viņš var darīt visu, ko vēlas – pār viņu nevalda vecāki, viņš pat veic īstu varoņdarbu – glābj mazuli. Jā, «svešinieks» draugiem ir radījis daudz problēmu, bet padarījis viņu vasaru neaizmirstamu. Bērni ar bezierunu dāsnumu un nesavtīgumu nāk viņam palīgā un, kas ir svarīgi, līdz grāmatas beigām neviens no varoņiem vairs nav tas, kas bija grāmatas sākumā. Visi mainās, kaut ko mācas, veido jaunas attiecības cits ar citu un ar vecākiem un… pieaug. 
Grāmata ir laba ar to, ka tajā nav uzbāzīgas morāles, bet ir tīra, pacilājoša, sildīga ar savu patiesumu romantiska līnija, īsta draudzība un piedzīvojumi. 
Būs interesanta skolēniem no 8 līdz 12 gadiem.
Stāsts iznāca krievu valodā vienreiz – 1965. gadā izdevniecībā «Bērnu literatūra».