Konrads, vai bērns no konservu kārbas

Tuvo pagātnē bērnus atnesa stārķi, vai arī viņus atrada kāpostos, nu, galējā gadījumā, pirkdami veikalā. Bet Austrijas rakstniece Kristīne Nēstlingere, kas ir slavena ar savu nepārspējamo spēju izdomāt grāmatas ar netradicionālu sižetu, gāja vēl tālāk: viņa ielika zēnu, kuru izgatavoja īpašā fabrikā, konservu kārbā. 

Vienā skaistā dienā „traki jauna un ārkārtīgi skaista” dāma Berta Bertoloti, kura mīl pasūtīt bez izšķiršanas visu, kas viņai krīt acīs reklāmas lapās, saņem kārtējā sūtījumā… dzīvu zēnu vārdā Konrads, kurš sauc viņu par mammu. Pirms zēna parādīšanās dāma dzīvoja pēc saviem ieskatiem, mīlēja karotāju grimu, precīzus izteicienus, brīvu dienas kārtību, saldu ēdienkarti, retas tikšanās ar draugu aptiekāru. Bērni viņas brīvajā dzīvē nekādi neiederējās. Bet zēns izrādījās ne pa gadiem gudrs un neticami paklausīgs. Nevis bērns, bet dārgums! Un kundze Berta no visas sirds cenšas būt laba māte.

Pēkšņi korporācija, kas izgatavoja ideālo dēlu, apzinājās, ka nosūtījusi zēnu pavisam nepareizajai mātei. Tas, iespējams, ir visinteresantākais grāmatas posms – Konrada izglābšana no viņa likumīgajiem īpašniekiem-fabrikantiem, kādēļ tika izstrādāts absolūti neizbēgams plāns. 

Grāmatas beigās Konrads kļuva mazāk ideāls, bet vairāk cilvēcīgs. Neapšaubāmi, uzlabojās arī citi varoņi. 

Grāmatā ir apskatītas nopietnas tēmas: saprātīgs līdzsvars bērnu audzināšanā, paklausības nosacītība, mīlestības un uzmanības nozīme. Kopā ar to, tā ir nevaldāmi jautra, ar daudziem komiskajiem un, kopā ar to, aizkustinošajiem mirkļiem. Grāmatu ieteicams lasīt un gūt prieku bērniem, sākot no jaunākā skolas vecuma, kā arī pieaugušajiem – labas grāmatas cienītājiem.