Kreiceru sonāte

Tolstoja darbos vienmēr interesanti ir ne paši notikumi, bet varoņu dvēseles dzīves izpausmes — spēja (vai nespēja) dvēselei mīlēt, ciest, atjaunoties. To pamanīja jau rakstnieka laikabiedri: viņu nodarbina «visvairāk — pats psihiskais process, tā formas, tā likumi, dvēseles dialektika, lai izteiktos ar noteiktu terminu» — tā N. G. Černiševskis noteica Tolstoja mākslinieciskā atklājuma būtību. Tieši tāpēc viņa grāmatās ikdienas secība, kas ir atbrīvota no jebkādas literārās pievilcības, nav mazāk nozīmīga, mokoša, dramatiskā varonim, nekā izcili notikumi (karš, grandiozas cīņas, nāve). Šajā izdevumā iekļauti tādi pazīstami Tolstoja darbi kā «Divi husāri», «Ģimenes laime», «Velns», «Kreiceru sonāte», «Tēvs Sergijs». Tie kontrasti un pretrunas jūtās, ko piedzīvo varoņi, kļūst par rakstnieka attēlošanas priekšmetu, kas ir apsēsts ar ideju par morālo pilnveidošanu cilvēkā, ģimenē un pasaulē.