Zelta ugunis

Skarbo ziemu paredz ledus vēji no kalniem. Tā nāks ar sniega vētru un aukstumu, slēpjot sniega virpulī nāvi. Kaut kur tur, aiz sniega vētras, gar aizmigušiem mežiem, tukšiem laukiem un pamestām kapsētām, pa nakts ceļiem iet tumšs kalējs. Neviens nezina, kas viņš ir, kā izskatās un ko vēlas. Ludvigs van Normaiens ar pavadoni Mācītāju un Bailēm steidzas pa viņa atdziestošo pēdu.