Paldies Uin-Diksi

Desmitgadīgā Indija Opal Buloni pārvācas kopā ar tēvu uz mazītiņu dienvidu pilsētiņu Naomi un jūtas briesmīgi vientuļa - līdz kādu brīnišķīgu dienu viņa satiek veikalā, kas saucas "Uin-Diksi", dīvainu bezpajumtnieku suni, kurš prot smaidīt pavisam cilvēcīgi. Meitenei nekas cits neatliek, kā ņemt viņu līdzi, tā arī nosaucot - Uin-Diksi. Smieklīgais suns māca savu mazo saimnieci skatīties uz pasauli ar citām acīm: pateicoties viņam, viņa iepazīstas ar brīnišķīgiem cilvēkiem un beidzot atrod draugus tur, kur vismazāk gaidīja.

Amerikāniete Keita DiKamillo visu mūžu raksta grāmatas bērniem, kas gūst milzīgu panākumu abās Atlantijas pusēs. Viņas grāmata par jautro un pavisam neparasto suņu šķirni Uin-Diksi 2000. gadā ieguva zelta medaļu visamerikāņu sabiedrībā "Vecāku izvēle", bet pēc tam vēl arī "Njuberija medaļu" - balvu, kas piešķirta par īpašu ieguldījumu amerikāņu bērnu literatūrā. Dažus gadus vēlāk pēc "Uin-Diksi" tika uzņemta filma, kas padarīja rakstnieces vārdu vēl populārāku.