Asfalts

«...Es zinu tik daudz gudru, spēcīgu, čaklu cilvēku, kuri ļoti grūti dzīvo, kuri cieš no vientulības vai cieš no neatsvaidzinātas mīlestības, kuri ir apjukuši, kuri, nevēloties to, moka savus tuviniekus un paši cieš. Proti, cilvēki, kuriem nav ārēja ienaidnieka, bet kuri dzīvo ļoti sarežģīti. Bet turpina dzīvot un turpina pārdzīvot, vēlēties laimi, mocīties, iemīlēties, vilties un atkal uz kaut ko cerēt. Tieši tādi cilvēki mani interesē. Es, iespējams, pats esmu tāds» (E. Griškoveckis).