Brīvais kritiens

"Brīvais kritiens" – viens no labākajiem Goldinga romāniem un viens no visneparastākajiem darbiem viņa spožajā radošajā biogrāfijā, jo tajā viņš strauji atkāpjas no savas galvenās tēmas – vārdiska saziņa, jo "izteiktā doma ir meli", un vārds ir bezpalīdzīgs jau pēc savas būtības. Šajā romānā – savdabīgā mākslinieka Mauntdžoja atzīšanās, kuram uz sava rūgtā pieredzes pamata nācās uzzināt ellē nacistu koncentrācijas nometnē  visu cilvēka dabu spēku un vājumu  – Goldings pievēršas mīļākajai eksistenciālistu problēmai par iekšējo brīvību un cilvēka brīvo izvēli. Atkal un atkal pārskatot, it kā pērlītes lūgšanu krellēs, notikumus savā dzīvē, viņš jautā sev, vai nu Mauntdžoj, vai pats autors viņa vārdos: kā, kurā brīdī tas sākas, – cilvēka dvēseles kritiens? Un vai cilvēks, kura brīvā izvēle ir tieši kritiens, var tikpat brīvi to arī apstāt?..