Ar dzīvi vienatnē

1974. gads. Lenijai ir trīspadsmit gadi, viņas tēvs nesen atgriezies no Vjetnamas kara. Atgriezies pavisam citāds, nekā agrāk, — dusmīgs uz visu pasauli, apjucis un salauzts. Drīz viņš saņem mantojumu — nelielu zemes gabalu tur, kur gandrīz nav cilvēku, kur ir tikai skaista, lai arī skarba daba, — Alaskā. Un drīz Lenija ar vecākiem dodas uz šo noslēpumaino un nezināmo pasauli. Un sākumā šķiet, ka Alaskā tiek apmierinātas visas viņu cerības un gaidas. Šajā mežonīgajā zemē viņi atrod spēcīgu vīriešu un vēl spēcīgāku sieviešu kopienu. Bet tuvojas ziema, un uz Alasku lēnām nolaižas tumsa un aukstums, kas tēvu pārvērš par mežonīgu zvēru. Un tas, kas sākās kā piedzīvojums, pārvēršas par drāmu. Lenijai un viņas mātei jāuzzina, ka Alaskā ir ne tikai skaista, bet arī briesmīga, ka tā var gan izglābt, gan iznīcināt. Šajā zemē katra diena liek cilvēkam izvēlēties starp dzīvību un nāvi. Šajā vientulībā, uz civilizācijas malas, cilvēks saprot savu patieso vērtību. 1978. gads. Lenija jau ir pieaugusi meitene, viņa ir pielāgojusies mežonīgajai zemei, iemīlējusi to, kļuvusi par tās daļu. Viņas dzīvē ienāk mīlestība, viņa sapņo par nākotni. Bet pagātne stingri tur viņu, nevēloties laist vaļā. Un drāma strauji pārvēršas par traģēdiju. Jaunais romāns no Kristīnas Henas — neticamas intensitātes ģimenes sāga, pilna kaislīgu notikumu un spēcīgu jūtu. Mīlestības stāsts un gandrīz šekspīriska drāma norisinās skaistu Alaskas ainavu fonā.