"Laika Mašīna" (1895) un "Doktora Moro sala" (1896) – pirmie un trešie romāni angļu fantastikas rakstnieka Herberta Velsa – kļuva par agrīniem autordarbiem "uzbrukumā cilvēka pašapmierinātībai" un klasiku "brīdinājuma literatūrā". Pārvietojoties par 800 tūkstošiem gadu uz priekšu, Laika Ceļotājs sastopas aci pret aci ar radījumiem, kuros tikai miglaini var saskatīt viņa cilts brāļus: sociālā šķelšanās cilvēces vidū līdz 802701. gadam ir pārgājusi bioloģiskā, un attālie valdnieku pēcteči – izsmalcināti, vāji eloi – dzīvo bīstamā kaimiņattiecībā ar degradējušiem proletāriešu pēctečiem – plēsīgiem morlokiem, kuri apdzīvo zemes virsmu, pasaulē, kas pilna visdažādākajiem mehānismiem, bet trūkst gaismas… Čārlzs Edvards Prendiks, kurš brīnumainā kārtā izdzīvoja kuģa avārijā, nonāk mazā Klusā okeāna salā, kur kļūst par liecinieku ļaunajiem vivisekcijas eksperimenti ģeniālā un neprātīgā doktora Moro, kurš ir apsēsts ar ilūziju par savu visvareno spēku un drosmīgi pārkāpj dabas likumus…
Populārakas
