Viļņu atlants

Jūras virsma pastāvīgi mainās: mierīgā gluda virsma tiek aizstāta ar viļņiem, viļņi atšķiras augstumā un raksturā, un ūdens pārvietojas dažādu dabas procesu ietekmē. «Viļņu atlants» skaidro, kā cilvēki pētījuši šos parādības, klasificējuši viļņus, atpazinuši straumes un novērojuši paisumus. Atsevišķa vieta tiek piešķirta Duglas skalai — starptautiskai sistēmai, ar kuras palīdzību jūras stāvokli apraksta pēc viļņu un viļņu raksturojumiem. Zinātnisko skatījumu papildina piemēri no kultūras. Viļņi kļuva par iedvesmas avotu rakstniekiem, māksliniekiem un mūziķiem, un ūdens kustības īpatnības atrada atspoguļojumu pat arhitektūras projektos un grafiskajos romānos. Šāds apvienojums ļauj uz jūru skatīties vienlaikus kā uz dabas sistēmu, pētījumu objektu un parādību, kas gadsimtiem ilgi ietekmējusi cilvēku iztēli.