Pils pār jūru. Triloģija

Viļņi sajauc oļus, dzīve sajauc cilvēku likteņus. Karotāji un vergi, Ardenas bērni un Iriona kalpi, visi ir vienlīdzīgi mūžības priekšā. Izskatās, ka viss ir nolemts, figūras ir novietotas un spēle ir sākusies. Bet dieviem ienāca prātā pasmieties un apmest svešu dvēseli vienam no spēlētājiem. Un ko darīs Tatjana, mūsu pasaules sieviete, kuru pēcnāves dzīve ir izmētājusi līdz pat hercogienes ķermenim? Bēgs? Mēģinās vienkārši dzīvot savu dzīvi? Vai iesaistīsies spēlē, pieņemot mantojumu un dzimtas vārdu? Galu galā nav tā, ka varonei sapņojas Pils pār jūru?