Juaņfēn. Dzēst dvēseles liesmu ar tauriņa spārniem

Pasaule jau ir pārdzīvojusi iznīcināšanu, kas saistīta ar Tumsas Kungu Kastiēlu. Juaņfēna tiltā katra svece glabā daļu no viņa dvēseles un atmiņu par neveiksmīgu mēģinājumu visu labot. Viņš atkal un atkal atgriežas atpakaļ, cerot novirzīties no ceļa, kas noveda pie katastrofas. Deviņdesmit astoņi mēģinājumi jau ir beigušies ar neveiksmi. Ir palikusi pēdējā svece — un pēdējā iespēja mainīt iznākumu.

Stāstījums veidots ap atkārtotu izvēli, atbildību par saviem darbiem un cīņu ar savu dabu. Sižetā ir mistisks tilts kā trauslas likteņa simbols un figūra Bai Junšena, kas saistīta ar galveno jautājumu šajā stāstā. Romāns apvieno Āzijas fantāziju, atdzimšanas motīvu un izpirkšanas tēmu.