Lūža un kungs. Stāsti

Īpašā rakstnieka talanta dēļ, Elena Modeļa viegli notur savu stāstījumu lasītāju savā mākslinieciskajā pasaulē, dinamiskajā sižetā, brīvā autoriskā runā. «Pārvērsties» par rakstnieku nav iespējams, teksts atklāj talantu vai tā trūkumu, rakstniecība piedzimst no nevaldāmā vēlēšanās «teikt savu vārdu» par dzīves jēgu un radošumu. Elenai Modeļai izdodas ar detaļām, vienu mākslinieka otas pieskārienu audeklam radīt portretu, raksturu, intrigas, konfliktu. Viņas prozas ritms skan, viņas prozu gribas izrunāt, klausīties. Lakonisms nesagrauj daudzbalsību, bet piešķir stāstījumam harmoniju, īpašu vārdu, teikumu, dialogu un aprakstu saderību.