Atlantīda un laika cikli. Pravietojumi, tradīcijas un okultiskie atklājumi

Dzoselins Godvins ieguva pasaules slavu, pateicoties saviem detalizētajiem, dzīvīgajiem un aizraujošajiem ekskursiem dažādās ezotērisko uzskatu jomās. Atlantīda — sena, apburoša leģenda, kas gadsimtiem ilgi satrauc daudzu pētnieku prātus — no akadēmiskiem zinātniekiem līdz Ņū-eidža kanālistiem. Patiesi: ja ir atrasta Troja, Mikēnas un Kritas labirints, ja cilvēces rakstiskajā atmiņā veselas pilsētas ir iegremdējušās jūras dzelmē, un ne reizi vien milzīgi cunami ir gāzušies uz sauszemes, ja ir iespējamas postošas zemestrīces un senas civilizācijas — kāpēc gan nepastāvēt arī Atlantīdai?
Bet tās tēla burvība balstās uz vienkāršu ideju: mēs — neesam pirmā civilizācija, kas sasniegusi augstu kultūras un tehnoloģisko uzplaukumu. Mums zināmā cilvēces vēsture aizņem tikai niecīgu daļu no neskaitāmajiem gadsimtiem, kas ir pagājuši pār mūsu planētu.
Arhetipiskie attēli Aizmirstajām Epohām un Senajiem Meistariem piepilda daudzu tautu mītus un teikas.
Atstājot novārtā jautājumu par patieso Atlantīdu, Dzoselins Godvins pēta atlantoloģiju kā kultūras fenomenu, aplūkojot to cilvēces vēstures gaitā. Daudzi izcili domātāji — un traki ideologi balstīja savus uzskatus uz Atlantīdas mītu, un šī mīta attīstības un transformācijas vēstures izpēte ir vērtīgāka cilvēces dabu izpratnei nekā jebkuras senas civilizācijas drupas.