Uz asins spārniem

Viņi domā, ka var mani kontrolēt. Viņi domā, ka var mani izmantot. Bet viņi pat nenojauš, ko ir pamodinājuši. Es esmu Medra Pendraģons — pēdējā no pūķu jātniekiem, tā man saka. Smieklīgi, ka pūķu vairs nav. Neviens. Bet kaut kā tas nav traucējis vampīriem nolemt, ka es esmu pelnījusi gūstu. Tagad esmu iestrēgusi Asins spārnu akadēmijā, kur visiem valda augstmaņi, bet tādi kā es ir tikai figūras viņu spēlēs. Bet tas vēl nav viss sliktākais. Bleiks Drakharro. Auksts, augstprātīgs un pārāk skaists. Viņš mani moka kopš mūsu tikšanās brīža, un tagad, pateicoties kādam senam rituālam, mēs esam saderināti. Viņš izturas tā, it kā es būtu viņa īpašums, bet es nepadodoties bez cīņas...