Skaudā meitene

«Dusmas mani pastāvīgi grauž, bez pārtraukuma. Nē, tās pat negrauž, tās ēd mani pa daļām» — tā jūtas Sveta Artiemjeva, Viktorija Lanovenkas stāsta «Skaudā meitene» varone. Un viņu var saprast: vecāku bizness sabruka, tēvu nepatiesas apsūdzības dēļ ielika cietumā, māte, neizturējusi to, arvien biežāk meklēja mierinājumu pudeles dibenā, bet pati Sveta vienā brīdī izrādījās lieka elitārajā licejā. Kā atrast jaunus orientierus dzīvē, nometot visu mākslīgo, nepatieso? Kā palīdzēt mātei? Vai atriebība var kļūt par dzīves centru? Autors, it kā zem palielināmā stikla, pēta varones jūtas, to rašanos, attīstību, transformāciju. Un rezultātā nonāk pie secinājuma: negatīvas, dvēseli iznīcinošas jūtas nevar kļūt par dzīvotspējīgām. Šo vietu var aizpildīt tikai mīlestība. Pusaudžiem un vecākiem skolēniem.