Lapsa un kļava

Kādreiz es stāšos sarkans, kā tu. Un mēs sadraudzēsimies. 

Pie lielās kļavas jau sen neviens nav nācis. Bet kādreiz uz kalna, kur auga koks, iekļuva Lapsa. Kļava jautāja, vai viņa negribētu ar viņu sadraudzēties, bet jautājums tikai sasmīdināja viņu, jo kokam un lapsai nav nekā kopīga. Vai var tādi atšķirīgi radījumi būt draugi? Viņai ir nagi un ķepas, lai dzenātu un izsist koku, bet viņš stāvēs uz vienas vietas un nekā nevarēs izdarīt. 

Bet kļava nezaudēja cerību: ja viņš stāvēs tikpat sarkans, vai viņa ar viņu draudzēsies? 

Filozofiska stāsts par draudzību, kas neatzīst šķēršļus, kas piepildīs sirdis ar mīlestību.