Pavasara ūdeņi

Krievu muižnieks Dmitrijs Sanins, ceļojot pa Eiropu, sastop apburošo Džemmu — jauno itālieti ar tīru dvēseli. Viņu jūtas uzplaukst acumirklī, kā pavasara negaisa lietus, bet liktenis sagatavo nežēlīgu triecienu. Stāsts uzrakstīts ar Turgēņeva raksturīgo eleganci: šeit ir gan gleznaini ainavas, gan smalki dialogi, gan dziļa melanholija. «Pavasara ūdeņi» — tas ir pārdomas par to, kā mirkļa kaislības iznīcina mūžīgās vērtības, bet nožēla nāk pārāk vēlu.