Sanctus Amor

Nina Petrovska (1879–1928) — spilgta sieviešu prozas pārstāve Sudraba gadsimtā, plaši pazīstama Maskavas simbolistu aprindās. Viņa bija Andreja Belija, Valērija Brjūsova, Sergeja Auslendera muze. 1911. gadā uz visiem laikiem emigrēja no Krievijas. Centrālā tēma viņas radošumā bija fatāls šķelšanās starp sapni par pilnīgu, gandrīz mistisku mīlestību un zemes attiecību realitāti. Tipisks Petrovska varonis ir mūžīgi ilgojošs dekadents, vientuļš sapņotājs, kurš meklē savu ideālu. Viņam parādās noslēpumaina un bieži vien nežēlīga dāma: viņa dāvā laimes mirkļus, bet lemj uz ciešanām. Šīs salauztās dvēseles klīst pa miglainajām ielām, viņu sapņi un atmiņas sajaukušās ar auksto mēness gaismu. Grāmatā iekļauts krājums «Sanctus Amor» («Svētā mīlestība»), kas radīts, iedvesmojoties no šķelšanās ar Brjūsovu, un stāsti no periodikas.