Viņa un zvērs. 3. sējums

Turpinājums fantāzijai par divu varoņu satikšanos — meitenes ar kara sirdi un briesmoni, kas ir lemts vientulībai.

Greznā un varas pilnā Astina ir nostiprinājusi savu stāvokli galvaspilsētā kā erchhercogiene Atallenta, tomēr meitenei joprojām ir nemiers blakus vīram Teriodam. Viņa pārsteidzošā, gandrīz pārdabiskā līdzība ar Teodoru — cilvēku, kuru Astina mīlēja ar visu sirdi iepriekšējā inkarnācijā, — atņem viņai garīgo līdzsvaru.

Reiz naktī, padevusi mirkļa apmātībai, Astina pieņem Teriodu par Teodoru, un starp viņiem uzliesmo dzirkstele, ko nav iespējams nodzēst.

"Desmit gadi. Simts. Tūkstoš. Cik vien nepieciešams. Neatkarīgi no tā, kurš kādreiz jūs ievainoja — es likšu jums aizmirst. Un iemīlēt mani". Patiesie Terioda vārdi dziļi satricina Astinu. Tie mudina viņu ņemt revanšu par to postošo sakāvi, ko viņa kādreiz piedzīvoja, un, iespējams, dāvā viņai iespēju uz kaut ko jaunu…