Diagnoze uz diviem

Aivijai ir septiņpadsmit, un virtuve viņai — cietoksnis. Šeit viss ir zem kontroles: receptes kartītes, ideāli sakārtotas garšvielu burciņas un viņas nevainojamie ēdieni. Bet cilvēki ir daudz mazāk paredzami. Aivijai ir reimatoīdais artrīts — reta autoimūna slimība, — tāpēc viņas pasaule lielākoties ir ierobežota ar māju un ģimeni. Bet kādu dienu māsa pārliecina viņu doties uz atbalsta grupu. Tur viņa sastop Grantu — pievilcīgu puisi ar izsistiem matiem un siltu smaidu. Viņam ir pazīstama viņas pasaule, jo viņš dzīvo ar to pašu diagnozi. Starp viņiem uzplaukst dzirksts, un pirmo reizi virtuve pārstāj būt vienīgā Aivijas patvēruma vieta. Tomēr mīlestība neizslēdz sāpes. Aivija visu mūžu centās izskatīties normāla, slēpt nogurumu un bailes, bet ar katru dienu to kļūst arvien grūtāk. Lai nezaudētu Grantu — un sevi, — viņai būs jācīnās ar trauksmi, jāpārstāj slēpties un beidzot jāatveras pasaulei.