Cilvēks aiz skapja

Iekšējā pasaule «īpašā» bērna ir trausla un skaista, kā PUSZIEDS. Tiem, kas neatgādina citus, starp svešiem cilvēkiem ir tikpat neērti, kā pirmajiem ziediem starp salnām un sniegu. Un kā zieds nespēj pretoties aukstā vēja uzplūdiem, tā arī romāna varonis cenšas paslēpties no apkārtējās pasaules nežēlībām, pārvēršot savu dzīvi par «CILVĒKU AIZ SKAPJA».