Pirms sekundes: kā smadzenes konstruē nākotni, kas kļūst par tagadni

Jūsu smadzenes skaidro pasauli vai halucinē?.. Kamēr jūs domājat, ka novērojat realitāti, smadzenes iedomājas, kāda tā varētu būt, — un piedāvā jums šos "faktus". Deniēls Jons — eksperts kognitīvās neirozinātnes jomā. Pamatojoties uz visjaunākajiem neirobioloģijas datiem, viņš spilgti demonstrē, kā cilvēka apziņa prognozē un programmē mūsu realitāti. Mūsu attiecības ar smadzenēm ir diezgan sarežģītas. Viss tāpēc, ka prāts, šķiet, dzīvo dubultu dzīvi, būdams avots vienlaikus gan lepnumam, gan kaunam. No vienas puses, smadzenēs notiek īsti brīnumi: šis orgāns atklāja penicilīnu, izgudroja demokrātiju, literatūru un mākslu, iekaroja zemi, okeānus un debesis. No otras puses, cilvēka prāts ir trausls. Tās pašas smadzenes noved daudzus no mums pie pārdabiskām, aizspriedumainām un iepriekš noteiktām domām, padara par vergiem marginālām kustībām, neprātīgām sazvērestību teorijām vai — kas nav mazāk viltīgi — iemet mūs personīgā cietumā, kur mūsu jūtas, domas un pieredze pārvērš prātu par draudošu vai biedējošu vietu. Bet šāds skatījums uz pasauli ietver noteiktus riskus. Kad smadzenes formulē nepareizu teoriju par apkārtējo pasauli vai par mums pašiem, mēs kļūstam uzņēmīgi pret nepareizu uztveri un izpratni. Mēs izveidojam introspektīvu teoriju par savu prātu un to, kas mēs esam, veidojot precīzu — vai neprecīzu — attēlu par sevi. Parunāsim arī par to, kā datu pārstrāde no pagātnes palīdz mums radīt patiešām jaunas idejas. Un kad ir jāmaina šīs teorijas.

Kam šī grāmata?

• - Tiem, kas vēlas uzzināt, kā smadzenes mūs maldina
• - Tiem, kas meklē atslēgu uz uztveres durvīm
• - Visām, kas piekrīt, ka pasaule nav tāda, kāda tā šķiet
• - Tiem, kas vēlas justies komfortablāk pasaulē un baidās no izmaiņām
• - Tiem, kas mīl zinātnisko populārzinātni par smadzeņu darbu, psiholoģiskajiem eksperimentiem, lēmumu pieņemšanu un apziņas filozofiju
•  
•  
• No autora Mana darba kā kognitīvā neirobiologa — atklāt noslēpumu par dīvaināko dabas triku, mēģināt saprast, kā mūsu aukstajā, tumšajā Visumā no vielas, kas smadzenēs ir izvietota noteiktā veidā, rodas prāts. Neirobioloģija — un eksperimenti, kas tiek veikti manā laboratorijā, un daudzu citu zinātnieku darbi — rāda, ka mūsu smadzenēs notiek kaut kas līdzīgs zinātniskai darbībai. Ideja, ka jūsu smadzenes — zinātnieks, pārveido neirobiologu domāšanu. Bet tā var pārveidot arī jūsu domāšanu.
• Iepriekš iepazīstoties ar zinātnieku, kas dzīvo jūsu galvaskausā, jūs arī sāksiet domāt kā zinātnieks.