Uz trakna ātruma

Es dzīvoju ideālā ģimenē, satiku ideālu puisi un mācījos pēdējā klasē. Līdz kādu dienu manai ģimenei nācās pārcelties uz citu pilsētu. Tēvs iestādīja mani elitārā skolā, kur valda nauda un tās skolēnu iegribas. Īpaši viņi, vietējie Plēsoņi, kuri pasludināja medības uz manu ķermeni. Viņiem ir vienalga par maniem atteikumiem un par to, ka man ir puisis.

Es pretojos… Bet viņš, visbrutālākais un bezjūtīgākais Plēsoņa, nolēma paņemt mani sev. Viņš iebruka manā dzīvē nekontrolējamā ugunī un sadedzināja visu ierasto līdz pamatam, aptumšojot manu prātu, atņemot man mājas, ģimeni un priekšstatus par laimīgu nākotni. Bet pēdējais vārds šajā mīlestības, naida un nodevības cīņā palika man. Mans monologs vajās viņu visu atlikušo dzīvi.