Viņas slēptais ģēnijs

Viņa atminēja noslēpumu par pašu dzīvi. Viņi piešķīra viņas atklājumu.
Anglija. 1950. gadi. Šaurajās Karaliskā koledžas laboratorijās norisinās nežēlīga sacensība. Uz spēles ir ne vairāk, ne mazāk — Nobela prēmija par DNS struktūras atklāšanu. Spilgtais biofizikā Rozalinda Franklina — pirmā, kas iegūst skaidru noslēpumainās dzīves molekulas attēlu. Viņa ir pārliecināta, ka uzvarēs, un spēlē godīgi. Bet zinātnes pasaule, kurā viņa nonāk pēc steidzamas aizbraukšanas no Francijas, ir sveša godīguma jēdzienam. Toties ne sveša ir lepnība. Kolēģi vīrieši redz Rozalindas metodiskumā tikai nepatīkamu šķērsli ceļā uz kāroto slavu. Moriss Uilkinss, aizskarts zinātnieka panākumu, jau meklē sabiedrotos, bet Kembridžā ambiciozie Džeimss Votsons un Frensiss Kriks pilnībā izplata intrigas. Viņi trijatā steidzas uzbūvēt DNS modeli un uz visiem laikiem ierakstīt savus vārdus vēsturē, atstājot Rozalindas ģēniju slēptu no pasaules. Mari Benedikta, daudzu bestselleru autore, kas tulkoti trīsdesmit valodās, uzrakstījusi romānu par izcilu sievieti, kas atšifrējusi vienu no galvenajām Visuma mīklām, un par rūgto cenu, ko viņai nācās par to samaksāt.