Stāsts par Vladu-vārnu

No agras bērnības Vladam bija jādzīvo Kijevas kņaza teremā. Tomēr viņš nebija laimīgs nevienu dienu: viņš dzīvoja kā vergs, ko vēl bērnībā pārdeva kņazam valsts labā. Lai arī Vladam nebija jāpacieš nežēlīgas ciešanas, un viņa dzīve bija pietiekama un mierīga, viņš nezināja mieru. Viņa dvēsele sauca tālu-tālu… Tikai uz kurieni tā sauca — viņš nezināja, līdz satika Kosti, Mūžīgo, kurš, to negribot, norādīja Vladam patieso ceļu. Šis ceļš izrādījās tieši saistīts ar Kosti, un tagad Mūžīgā dzīve ir atkarīga tikai no viņa uzticamā vārna.