Tagad atver acis

MIJA
Es gandrīz sajutu brīvības garšu.
Tomēr vienīgais, ko es tagad jūtu, ir beigas.
Pēdējos divus gadus es ļāvu visām ārējām varām vadīt manu dzīvi, jūtas un prātu, kontrolēt, kādam jābūt sodam par visiem maniem pārkāpumiem.
Es izgāju cauri pārbaudījumam un iemācījos mācību.
Es samaksāju par nopelniem un ciešu pietiekami ilgi.
Galu galā pat tie, kas kādreiz bija lemti ciešanām, pelnīja atrast savu laimi.

OLLI
Cik tālu tu esi gatavs iet?
Es sev uzdevu šo jautājumu neskaitāmas reizes.
Bet pat visneiedomājamākajās sapņos es nedomāju, ka skrienu pakaļ saviem pagātnes spokiem, lai iegūtu iespēju izglābt mūsu nākotni.
Tam nebija robežu. Nekādu ierobežojumu.
Es pārietu pāri laikam, pasaulei, saviem morālajiem principiem.
Jā, es pat apmānītu pats sevi.
Tātad, cik tālu es būtu gājis?
Atbilde vienmēr bija vienkārša.
Es nodzīvotu veselu mūžību plus vienu dienu izmisumā.