Jaunā sieva

Galvenā varone, Maņa, precas ne mīlestības dēļ, bet bezcerības un izmisuma dēļ. Par vīru — atraitni, nopietnu un stipru saimnieku — viņa jutīsies kā aiz akmens sienas. Bet tomēr šo sienu gribas novākt, lai redzētu sauli, debesis, brīvību.

Irina Veļembovska vienmēr ar mīlestību un lielu cieņu rakstījusi par visparastākajiem cilvēkiem, kuri pārdzīvojuši briesmīgu karu un veidojuši savu dzīvi sarežģītajos pēckara gados. Viņas varones ir ļoti dažādas: vienkāršas un naivas, kā Aļņa no «Sievietēm», Maņa no stāsta «Kā aiz akmens sienas», ar viltību, par kurām saka «sevi domā», kā Anna Dobrohotova no «Salda sieviete», godīgas un tiešas, kā Mariša Ogoņkova no tāda paša nosaukuma stāsta, Varvara no stāsta «Larions un Varvara». Bet visas viņas vieno kaislīga, nepārvarama vēlme par katru cenu atrast laimi, mīlēt un būt mīlētām.
Stāsts «Kā aiz akmens sienas» kalpoja par pamatu filmai «Jaunā sieva», kas tika atzīta par labāko pēc žurnāla «Padomju ekrāns» aptaujas. Tajā spēlēja zvaigznes — Anna Kamenkova, Vladlens Birjukovs, Galina Makarova, Sergejs Prohanovs. Režisors bija Leonīds Menakers, daudzu populāru un skatītāju iemīļotu kinofilmu autors.

Bet, visticamāk, filma nebūtu bijusi veiksmīga, ja stāsts Veļembovskai nebūtu tik talantīgi uzrakstīts.