Nodibinātās cietokšņa saimniece

Viss ir pazudis!
Atnāca jauns priekšnieks, un mani atlaida no darba, kuram es veltīju visu savu dzīvi. Kur tagad doties? Ko darīt? Tomēr liktenim izrādījās, ka labāk zināt, kā rīkoties ar manu turpmāko dzīvi.
Pēkšņi es nokļuvu Anglijā piektajā gadsimtā, jaunās mantinieces ķermenī, kas piederēja sabrukušam cietokšņam. Tagad viss, kas man ir, ir kaudze akmeņu un daži kalpi-žēlumi, kas vairāk atgādina klaiņotājus no lielceļa. Bet pēkšņi izrādās, ka mans mantojums nav tik niecīgs! Uz to ir ieinteresēti Kārļa galda bruņinieki, un pats karalis Artūrs arī nav pret to tikt pie rokas.
Tomēr ne uz to uzbruka! Ne velti manā iepriekšējā darbā kolēģi par manu raksturu sauca mani par Elenobetonu!