Zastupa: Melnāka par melno

Un tā, mani kungi un kundzes, vai nevēlaties doties jaunā aizraujošā, drūmā, reizēm neprātīgā un pilnā bīstamību ceļojumā pa Novgorodas republiku, apmēram 1668. gadā? Apmeklēt sasalstošos Nelaimīgos mežus, ko apdzīvo māvas, mirušie un briesmoņi? Iegremdēties zemnieku sacelšanās šausmās, brīnumainā kārtā palikt dzīviem un paskatīties uz nošauto līderu izpildīšanu? Kopā ar jauko velnu un pievilcīgo raganu redzēt pirms Ziemassvētku Novgorodu, pārklātu ar sniegu, svinīgi izrotātu un appludinātu ar asinīm? Vai varbūt doties piedzīvojumā kopā ar mazpazīstamu priesteri un mēģināt atminēt noslēpumu par vienā mirklī izmirušajām ciematiem? Varbūt jūs jau sen esat sapņojuši uzzināt, no kurienes radās un kā kļuva par Zastupu viens slavenais un tikumīgais vurdalaks? Ja esat gatavi un nebaidāties, tad laipni lūdzam. Jums smaidīs, izstieps roku un vedīs sev līdzi Rūh Bučila: slepkava, izvirtulis, viltīgs un ļaundaris. Sīka smilšu grauda Dieva acī, niecīgs ērkšķis uz Sātana pūkainā dibena.