Natiurmorts ar tornado

"Es esmu cilvēks. Man ir sešpadsmit gadi". Bet patiesībā Sara — tas ir uzreiz vairāki cilvēki. Un tikai vienai no viņām ir sešpadsmit. Vecāki ir pārliecināti: Sara — talantīga māksliniece ar lielu nākotni. Tomēr tagad viņa nespēj uzzīmēt pat savu roku. Un šeit mums ir desmit gadus vecā Sara — rupja, apdedzināta saulē, ar skaidrām atmiņām par ģimenes ceļojumu uz Meksiku, kas iznīcināja viņas ģimeni. Patiesībā viņa vēl neko nesaka salīdzinājumā ar divdesmit trīs gadus veco Saru: stilīgas šķipsnas un pretīgs raksturs. Un, protams, ir četrdesmit gadus vecā Sara — tā, kas gatavo lielisku siera mērci, nenēsā krūšturi un prasa, lai sešpadsmit gadus vecā Sara pastāstītu patiesību par savu zīmēšanas skolotāju. Visas viņas klīst pa Filadelfiju kopā ar bezpajumtnieku mākslinieku, kuru, pieņemams, sauc par Ērlu, — un visas ir noraizējušās par Saras nākotni. Bet problēma nemaz nav nākotnē, bet tagadnē.