«Mānu likumi» — senindiešu tiesību, reliģisko un morālo noteikumu krājums, ko tradīcija piedēvē leģendārajam cilvēces priekštečim — Mānū. Saskaņā ar mūsdienu uzskatiem šis unikālais teksts tika sastādīts laika posmā no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 2. gadsimtam mūsu ēras, tomēr tā ģenealoģija ir izsekojama ievērojami tālāk, līdz 2. tūkstošgades vidum p.m.ē., kad Ziemeļindiju iekaroja ārieši. Šī grāmata sastāv no divpadsmit nodaļām: I nodaļa apraksta uzskatus par Visuma izcelsmi, kārtām (varnām), cilvēku sabiedrību; II — dzīves noteikumi mācību periodā; III–IV — dzīves noteikumi ģimenes cilvēkam; V — daži reliģiskie normatīvi; VI — dzīves noteikumi vientuļniekam; VII — norādījumi par ķēniša pienākumiem un valsts pārvaldīšanu; VIII — norādījumi par tiesvedību un juridisko praksi; IX–X veltīti ģimenes attiecībām, sodāmībām par dažādiem noziegumiem, kā arī kārtu locekļu pienākumiem; XI — noteikumi par nožēlošanu un solījumiem.
Populārakas
