Paņems un atlidos

Tālā ziemeļu pilsētā, kur gandrīz visu gadu ir ziema, dzīvo zēns ar skaistu vārdu Zareslavs. Viņam ir vokālais talants, viņš piedalījās konkursā „Apdāvināts bērns” un tika apbalvots ar ceļojumu uz Maskavu. Māte sapņo, ka kādu dienu viņas Zari kļūs par Lielā teātra solistu, bet redzēt dēlu uz skatuves viņai vairs nenāksies. Zēns piedzīvo vilšanos un zaudējumus, kādu uz vienu bērnu, iespējams, ir pārāk daudz. Kā tikt galā ar sāpēm un vai ir iespējams palīdzēt sev pašam?
„Lai dziedātāja balss atklātos un skanētu pilnā spēkā, lai atklātos „pareizais tembrs”, dažreiz nākas piedzīvot nopietnu satricinājumu: tas ir taisnīgi gan attiecībā uz stāsta varoni, gan tās autoru. Kas zina, kas ir sāpes, tas asāk jūt svešās. Kas ir zaudējis cerību, ir gatavs to dāvināt – un zīlīte noteikti atlidos uz tālo ziemeļu pilsētu, un tumšajā stundā kāds paņems pie rokas, un skumjas kļūs gaišas un gandrīz bezsvara. Zari dziedās pretī bēdām, bet dzejnieks Dmitrijs Sirotins atklās jaunu prozas „tembru” un uzrakstīs uz rūgtā materiāla lirisku un caurspīdīgu tekstu, kā pavasara debesis.”
Valentina Dēgteva, bērnu rakstniece, konkursa „Jaunā bērnu grāmata-2019” laureāte
Dmitrijs Sirotins – dzejnieks un prozaiķis, žurnāla „Kostjors” balvas laureāts, Krapivina literārās balvas diplomants, konkursu „Grāmatu” un „Jaunā bērnu grāmata” finālists – uzrakstījis ļoti skumju stāstu par to, cik mokoši ir pieaugt.

Īpaši tad, kad dzīve no tevis prasīja būt pieaugušam jau no paša sākuma.