Sonātes allegro

Palicis viens, Aleksejs var tikai nodoties atmiņām par sen pagājušajiem gadiem. Katru reizi viņš prātā atkārto tos gaišos dienas, kad grūtības tika pārvarētas kopā ar mīļoto, mājās viņu vienmēr gaidīja, un dzīvē bija jēga.

Tagad klusums dzīvoklī tikai atgādina Aleksejam par zaudējumiem, neveiksmēm un kļūdām, kuras nekad nevar labot… Bet kad nav ko zaudēt, tieši tad parādās iespēja iegūt kaut ko jaunu, vai ne?