Dvēsele no gaismas un lietus

Melno skolu atmiņās un murgos ir palikusi, bet problēmas tikai sākās. Kadreiz es lūdzu dievus par maģiju, bet tagad, kļūstot par vienu no viņām, skaidri apzinājos: dažreiz spēks — tas nemaz nav dāvanas, bet īsts lāsts. Tāpat kā Darkhold van der Grim, kas atkal iekļuva manā dzīvē, apgriežot to kājām gaisā. Viņa vienkāršais skats izsit mani no līdzsvara. Viens smaids spēj atņemt mieru. Bet tikai viņš, šķiet, spēj redzēt manī ne līdzekli mērķu sasniegšanai, ne nastu un ne svešas dzīves zagli, bet īsto Korālīnu — pēdējo iespēju Stormholda valstij, meiteni ar dvēseli no gaismas un lietus.