Mans saderinātais, mans izliktais

Viņi ir tik atšķirīgi. Viņa ir pēdējā kursa tehniskās universitātes studente, gribīga un mērķtiecīga, pieradusi visu darīt pēc plāna. Viņš ir slinks un neizlēmīgs, grūti pabeidzis koledžu. Viņa sapņo par zinātnisko karjeru, bet viņš neizvirza sev nekādas mērķus. Viņu vienīgais kopīgais ir vārds: viņa ir Ženija Zimina, viņš ir Ženija Karcevs. Un viņu ceļi nekad nebūtu krustojušies, ja vien ne jauniešu amatieru koris, uz kuru Ženiju aizveda institūta draudzene Lūba. Meitene pati nevar izskaidrot dīvaino simpātiju pret noslēgto, drūmo puisi, kurš vai nu klusē, vai arī skarbi un nežēlīgi izsmej, tomēr sirdij nevar pavēlēt. Ja vien viņa zinātu, kā šī kaislība apgriezīs visu dzīvi, nostādot viņu priekš stingra izvēles...