Manas kopmītnes gars. Lauskas

Runā, ka pēc nāves dvēsele nekavējoties neiznāk pārdzimšanai. Vispirms tā klīst pa baltu tuksnesi, atceroties pagātnes dzīvības, un, kamēr tā neizgūst visus mācību, jaunais cikls tai ir slēgts. Sen pagājušo dzīvju mācības tiek apgūtas atkārtoti, ciklu pēc cikla, tāpēc tās tiek pieņemtas viegli un šķiet acīmredzamas. Bet visgrūtākais pārbaudījums paliek pēdējās nodzīvotās dzīves mācību pieņemšana.