Vārds zaglim

Viņš uzreiz pievērsa uzmanību šai skaistulei zefīra krāsas sarafānā. Somiņa bija nedaudz atvērta, tajā varēja saskatīt maku. Paša Strahova, lai arī ir veiksminieks, tomēr piekāpās, nespēja pretoties kārdinājumam un ar nokavēšanos saprata, ka tā ir policijas viltība. Viņa roka acumirklī nonāca stingrā satverē. Tā ar maku rokā viņu arī aizturēja. Viņa draudzene Zoika gaidīja Pašu visus piecus gadus. Viņš iznāca brīvībā jau kā nopietns autoritāte, kas bija izgājis nopietnu zagļu skolu. Un jautājums – kuru ņemt par partneri – viņam nebija. Uz nopietnu darījumu Strahovs devās kopā ar Zoiku. Bīstams darījums par pieciem tūkstošiem dolāru jau gandrīz bija noticis, bet pēdējā brīdī kā sniegs uz galvas uz viņiem uzgāzās svešinieki maskās. Klusi sitieni, naži, asinis… Pašam izdevās noraut masku no viena no uzbrucējiem. Tad arī atklājās nodevības un pretīgās izlikšanās noslēpums…