Cits man nav zināms

Nav vietas, kas būtu vairāk mistiska par ciematu. Par to ne pa jokam zina deviņpadsmit gadus vecā Leja, visa mūža garumā dzīvojot kā vienu vienīgu dienu vai mirkli. Tie paši ielas, cilvēki, apstākļi, kas pārvēršas par zīmēm. Ikviens kungs, kurš ir pazaudējis suni mežā, izraisīs bažas un kļūs par vistu tuvāko, kā māsa vai māte. Izņemot to, ka viņš nezina par mirušajiem trušiem. Vai palīdzēs tīrs donkihotiskais prāts un dedzīgā Lejas dvēsele saprast, vai noslēpums par dzīvi un nāvi ir atminēts un vai ir pienācis pasaules gals?