Māsu neprāts

Luīza Penija, slavenā detektīvu autore par vecā inspektora Armanu Gamāšu, jaunajā romānā uzdod grūtus un tādēļ neērtus jautājumus. Ko ir zaudējusi un ko ieguvusi civilizētā sabiedrība pēc divdesmit pirmā gadsimta pandēmijas, kas negribot lika mums atcerēties par tumšajiem konfliktiem viduslaikos? Vai tiešām nobijusies, apjukuša pūļa ir gatava sekot jaunam līderim, kurš pasludina: "Viss būs labi"? Labi, bet ne visiem... Epidēmija ir norimusi. Pirms Jaunā gada Kvebekā pēc goda rektora ielūguma ierodas lektore, profesore Ebigeila Robinsona. Viņas uzstāšanās tēma izraisa nebijušu ažiotāžu, un rektors personīgi lūdz vecāko policijas inspektoru Gamāšu nodrošināt kārtību zālē. Simpātiskā Robinsona lieliski pārvalda auditorijas uzmanību, neskatoties uz asajām domstarpībām starp klausītājiem. Un pēkšņi izskan šāvienu troksnis... Pacelšanās panika. Par laimi, Ebigeila pat nav ievainota, bet Gamāšam nākas pieņemt visus nepieciešamos pasākumus viņas turpmākai aizsardzībai, lai gan... profesore rada viņam (un ne tikai) ārkārtēju atgrūšanu. Šīs sievietes klātbūtne sēj nesaskaņas pat tik klusā vietā kā Trīs Priežu ciemats. Un neskatoties uz visiem Kvebekas policistu centieniem, Jaunā gada naktī, zem uguņošanas troksņa, dažus soļus no svētku kņadas notiek nežēlīga slepkavība... Izmeklēšanas gaitā Gamāšs intuitīvi pieķeras maz ticamai versijai, un šī pavediena ved viņu pagātnē, pie briesmīga nozieguma pret cilvēci, kas šeit, civilizētā valstī, ir izdarīts.