Diena, kad es pazudu

Kad Jeonjon atgūst samaņu slimnīcas palātā, viņa ar šausmām saprot, ka ir pavadījusi komā vienpadsmit gadus. Pēdējā atmiņa – krišana no skolas jumta un ēna, kas viņu vēro. Meitene ir pārliecināta, ka tajā laikā bija savas jaunākās māsas Sugjon izlaidumā. Bet izrādās, ka tā ir izdarījusi pašnāvību, izmetoties no šī paša jumta, mēnesi iepriekš. Tikai Jeonjon to neatceras – ne māsas nāvi, ne to, kas notika pēc tam. Līdz pat savam kritienam… Nonākusi pilnīgi viena svešā pasaulē, meitene ir spiesta noskaidrot patiesību par māsas nāvi. Viņa ir pārliecināta – Sugjon nevarēja izdarīt pašnāvību pati, ar viņu noteikti notika kaut kas slikts. Un visas atbildes slēpjas tajā izdzēstajā no atmiņas mēnesī pēc viņas nāves. Raktējot pagātnē, Jeonjon apzinās, ka pilnīgi nepazina savu māsu. Sugjon glabāja pārāk daudz noslēpumu, kas arī tagad var iznīcināt ne vienu vien dzīvi...