No pagātnes nāk tagadne

1921. gada izsalkuma gads. 9 gadus vecā Līda ceļojot no Udmurtijas ciemata uz Sibīriju kopā ar ģimeni nonāk dzelzceļa katastrofā. Viņu, kas palikusi dzīva, pamāte izdzina no mājām. Līda cieš pazemojumus, bet liktenis apbalvo meiteni ar tikšanos ar labiem cilvēkiem. Pieaugot, viņai parādās ģimene, bērni. Karš. Lidija saņem ziņu — vīrs sprādziena laikā zaudējis kājas. Kā notiks viņu satikšanās un vai tā notiks? Alīna, Lidijas meita — piedzīvojumu mīļotāja, reizēm lido zem mākoņiem, reizēm jāj uz strausa, 76 gadu vecumā kļūst par modeli. „Mans trešais partneris — garš, slaids, simpātisks ķīnietis baltā uzvalkā, acīmredzot bija saistīts vai nu ar dejām, vai ar baletu — vadīja mani viegli, skaisti, un es māku un mīlu dejot. Ne velti mani kādreiz aicināja uz lomu „Dejojošā vācu” filmā, ko veidojis Jevgeņijs Matvejevs „Uzvara”. Visa publika laukumā apstājās, vērojot mūs. Kad deja beidzās, es sapratu, ka ir laiks doties prom.”