Valters Skots (1771–1832) — skotu rakstnieks, dzejnieks, tulkotājs un advokāts. Nākamais literāts dzimis Edinburgā, daudzbērnu ģimenē, kurā bija jurists Valters Skots un viņa sieva Anna Rēzervorda, Edinburgas universitātes profesora meita. Bērnībā zēns smagi saslima, un, lai gan, pateicoties vecāku un radinieku pūlēm, viņam izdevās atveseļoties, rakstnieks līdz mūža beigām kliboja un bija vārgs. Ģimenes lokā viņam bieži stāstīja par aizraujošiem notikumiem no skotu vēstures un lasīja dzeju, bērnu labprāt iepazīstināja ar skotu tautas pasakām un leģendām. Tā viņā radās interese par kultūru, folkloru un Skotijas vēsturi, kas noteica viņa radošā darba virzienu nākotnē. Sākumā Valters bija nolēmis sekot tēva pēdās un kļūt par advokātu: 1792. gadā viņš pabeidza juridisko fakultāti un vairākus gadus strādāja savā specialitātē, apvienojot advokāta praksi ar sabiedrisko darbību un literāro darbu. Vēl kopš studiju laikiem Skots nodarbojās ar mākslas darbu tulkošanu no vācu valodas, bet vēlāk aizrāvās ar dzejas rakstīšanu un tautas pasaku, balāžu un leģendu vākšanu no Skotijas, ko veicināja viņa darba braucieni pa valsti. Par savu prozas darbu, īpaši vēsturisko romānu, rakstīšanu Skots ķērās klāt jau pieaugušā vecumā. Tajos viņš centās precīzi atspoguļot aprakstītās laikmeta īpatnības, sīki izstrādāt varoņus un, protams, ieviest stāstījumā folkloras elementus. Pirmos šādus tekstus rakstnieks publicēja zem pseidonīma, saglabājot anonimitāti līdz 1827. gadam. To skaitā ir arī pirmo reizi iznākušais 1823. gadā romāns "Kvintins Dorvards". Tā galvenais varonis — jaunais skotu muižnieks, neapdomīgi iekļuvis politisko intriģu virpulī. Romāna notikumi norisinās Francijā XV gadsimtā. Jauno Kvintinu gaida neticami piedzīvojumi, nežēlīgas cīņas un pirmā mīlestība. Tekstu šajā izdevumā papildina detalizēti komentāri un eleganti, pilni detaļu attēli, kas iemūžina varoņus un ticami demonstrē viduslaiku Eiropas tērpus, interjerus un ainavas.
