Gērnsijas literārā un kartupeļu mizas pīrāga biedrība

“Es brīnos, kā grāmata nonāca Gērnsijā? Varbūt grāmatām ir kāds noslēpumains mājupceļa instinkts, kas tās ved pie saviem ideālajiem lasītājiem.” 1946. gada janvāris: Londona iznāk no Otrā pasaules kara ēnas, un rakstniece Džuljeta Eštona meklē savu nākamo grāmatas tēmu. Kas... varētu iedomāties, ka viņa to atradīs vēstulē no vīrieša, kuru nekad nav satikusi, Gērnsijas salas iedzimtā, kurš ir atradis viņas vārdu uzrakstītu grāmatā, ko sarakstījis Čārlzs Lembs. . . .Kamēr Džuljeta un viņas jaunais korespondents apmainās ar vēstulēm, Džuljeta tiek ievilkta šī vīrieša un viņa draugu pasaulē — un cik brīnišķīgi ekscentriska tā ir. Gērnsijas literārā un kartupeļu mizas pīrāga biedrība — radusies kā mirkļa alibi, kad tās dalībnieki tika atklāti, pārkāpjot komandantstundas, ko noteikuši vācieši, kas okupēja viņu salu — lepojas ar šarmantu, smieklīgu, dziļi cilvēcīgu varoņu sastāvu, sākot no cūku audzētājiem līdz frenologiem, visi ir literatūras mīļotāji.Džuljeta uzsāk ievērojamu korespondenci ar biedrības dalībniekiem, uzzinot par viņu salu, viņu gaumi grāmatās un to, kādu ietekmi nesenā vācu okupācija ir atstājusi uz viņu dzīviem. Apburta ar viņu stāstiem, viņa dodas ceļojumā uz Gērnsiju, un tas, ko viņa atrod, mainīs viņu uz visiem laikiem.Uzrakstīta ar siltumu un humoru kā vēstuļu sērija, šis romāns ir svinība par rakstīto vārdu visās tā izpausmēs un par savienojuma atrašanu visnegaidītākajos veidos.