Par likteni

Grāmatā iekļauti trīs Cicerona traktāti – „Par dievu dabu”, „Par zīlēšanu” un „Par likteni”, kas ieņem svarīgu vietu viņa izglītojošajā programmā. Tajos viņš sniedz plašu un visaptverošu kritiku valdošajiem pārdabiskajiem uzskatiem, nosaka savu attieksmi pret reliģiju, izsaka savu pārliecību, ka par patiesu jāuzskata tikai tas, kas ir pierādīts stingri racionāliem argumentiem vai arī pamatots vēsturiskajā praksē.