Kāpēc mēs uzticamies cilvēkiem? Vieniem — tāpēc, ka labi viņus pazīstam. Citiem — tāpēc, ka pavisam viņus nepazīstam. Vera Holodova bezgalīgi uzticējās savam dzīvesbiedram Sergejam Kuzņecovam! Un kā viņš viņai atdarīja? Pāris dzīvoja dvēselē dvēselē. Sergejs dāvināja dāvanas, nopirka kucēnu un kaķēnu, solīja Verai īstas kāzas. Un lūk, nesen, atgriežoties no darba, Vera atklāj pie mājas koferus ar savām lietām. Blakus kaķēns ar kucēnu, piesieti pie soliņa, un piezīme ar vārdiem: „Es atgriezīšos! Zobu dodu! Bet pagaidām dodies pie sevis…” Holodova vēršas īpašo brigāžu birojā ar lūgumu atrast mīļoto. Tatjana Sergejeva un Dimons Korobkovs sāk izmeklēšanu. Detektīvi uzzina, ka vīrietis bieži mainīja telefona numurus un ne vienmēr bija godīgs pret Veru. Iespējams, viņš vispār nebija tas, par ko sevi izdeva. Bet izmeklēšanas gaitā noskaidrojas, ka Sergejs nemaz nav pirmais „pazudušais” vīrietis Holodovas dzīvē, un lieta var būt daudz nopietnāka, nekā šķiet pirmajā acu uzmetienā. Dārija Doncova — vispopulārākais un pieprasītākais autors mūsu valstī, miljonu lasītāju mīlulis. Krievijā pārdoti vairāk nekā 200 miljoni viņas grāmatu eksemplāru. Viņas radošums piepilda sirdis un dvēseles ar gaismu, optimismu, prieku, pārliecību par rītdienu! „Doncova ir neticama strādniece! Es nezinu nevienu citu rakstnieku, kurš tik daudz strādātu. Es attiecos pret viņu ar cieņu, kā uz rakstnieka darba paraugu. Sievietēm nepieciešams psiholoģiskais atbalsts, un viņas to saņem no Doncovas. Es pati savā laikā izlasīju dažus Doncovas romānus. Viņu lasa ļoti dažādi cilvēki. Un ļoti aizņemtas biznesa dāmas, lai uz laiku izslēgtu galvu, un mājsaimnieces, kurām ir 15—20 minūšu pārtraukums starp bērnu nogādāšanu un paņemšanu.” — Galina Juzefoviča, literatūras kritiķe
