Sahālina sala

"Sahālina sala", kas iznāca 1895. gadā, tika nekavējoties nosaukta par talantīgu un nopietnu grāmatu; tā ir aculiecinieka stāsts ne tikai par smagiem darbiem, ķēdēm, izolatoriem, bēgļiem un pakāršanu, bet, kas ir svarīgāk, domājoša cilvēka skatījums uz izsūtījumu kopumā. Čehova pētnieka, Čehova mākslinieka uzmanības centrā ir izsūtītā cilvēka personības problēma, parasta, nelaimīga cilvēka. Grāmatā iekļauti arī deviņi esejas, kas apvienotas ar kopīgu autora nosaukumu "No Sibīrijas".