Parīzes vēders. Dzīves prieks

Emīls Zolā — viens no pasaules reālistiskās literatūras stūrakmeņiem, naturalisma pamatlicējs un teorētiķis, aizrautīgs ikdienas dzīves pētnieks, kaislīgs cilvēktiesību aizstāvis un publicists, kas ietekmējis visu 20. gadsimta reālistisko literatūras virzienu, un jo īpaši «jaunās žurnālistikas» skolu: Trumenu Kapoti, Tomu Vulf, Normanu Meileru. Viņa vispazīstamākais darbs — epohālais divdesmit sēriju cikls «Rugoni-Makari», kas atklāj lasītājam bezgalīgu cilvēku netikumu un tikumu panorāmu Otrās impērijas dekorācijās. Tas ir īsts Parīzes un franču provinces dzīves enciklopēdija, ņemot vērā vairākas paaudzes vienā ģimenē, kas ir dzemdējusi visdīvainākos augļus. Šajā ilustrētajā izdevumā iekļauti romāni, kas, saskaņā ar autoram noteikto lasīšanas secību, ieņem vienpadsmito un divpadsmito vietu ciklā. «Parīzes vēders» — viens no slavenākajiem romāniem ciklā. Uzrakstīts 1873. gadā un tajā pašā gadā izdots Krievijā, romāns faktiski iezīmēja Emīla Zolā popularitātes sākumu pie krievu lasītājiem. Milzīgais Centrālais tirgus, Parīzes vēders, izpleties franču galvaspilsētas vidū, ir pārticības un apmierinātības avots un simbols — galvenajām Otrās impērijas tikumam, kas ar aizdomām izturas pret izsalkušajiem ideālistiem… Jaunajai Polīnai Kenju, vienas no galvenajām naturalisma šedevriem — romāna «Dzīves prieks» (1884) varonei, šķiršanās no Centrālā tirgus iezīmēja bezrūpīgas bērnības beigas zem veiksmīgu vecāku jumta. Polīnai bija liela mantojuma daļa, bet kopā ar to šis labs bērns neiedzimt ne dzīves gudrību, ne praktiskumu no saviem senčiem Makariem...