Ak, brīnišķīgā pasaule, kur augstākā cilvēka ambīcija — kļūt par mākslas darbu hiperdramatiskā žanrā, gleznu vai pat ikdienas priekšmetu, sveša bagātības un varas simbolu. Šajā pasaulē mākslinieku audekli burtiskā nozīmē dzīvo, tie elpo un ilgi stāv nekustīgi, rotājot galerijas un greznas privātmājas. Lielais jaunās mākslas pravietis — holandiešu meistars Bruno van Tīss. Kļūt par gleznu viņa gaidāmajā izstādē — jebkura profesionāla audekla sapnis, tostarp Klāras Rejas, kura visu mūžu vēlējusies, lai par viņu uzraksta šedevru. Tomēr van Tīsa audekli viens pēc otra iet bojā izsmalcināta slepkavas rokās, jo augstā māksla — ne tikai patiesa dzīve, bet arī neizbēgami patiesa nāve, un detektīviem, kas sūtīti pa pēdām, tas jāizprot ar nepanesamu skaidrību. Mēs sargājam Mākslu, jo tā ir visvērtīgākais cilvēces mantojums; bet vai mēs esam gatavi sargāt cilvēku? Hose Karlos Somoza, izcils spāņu rakstnieks, „Zelta nazis” balvas ieguvējs un daudzu citu literāro balvu laureāts, daudzslāņu pasaules radītājs, kur notiek ļoti briesmīgas lietas, uzrakstījis izcilu filozofisku trilleri, negaidītu asa sižeta mīklu, melnās cilvēka dabas gleznu, kas tiecas uz skaisto.
