Barija Lindona piezīmes

XVIII gadsimts — avantūristu laikmets. Meklējot veiksmi un peļņu, viņi ceļo pa visu Eiropu — bez dzimtenes, slēpjot savu identitāti aiz viltus vārdiem un tituliem, gatavi uz visu. Viens no parastajiem laimīgo meklētāju armijā ir īrs Redmonds Barijs. Principu neievērojošs un vieglprātīgs, stipri dzerot un ar vismazāko priekšstatu par godīgumu un kārtību, šis dzīvespriecīgais jokdaris tomēr atkal un atkal izrādās daudz simpātiskāks par īstajiem aristokrātiem, kuru lokā viņš tik izmisīgi cenšas iekļūt... Teikereja literārais debija — 1844. gadā publicētais romāns „Barija Lindona piezīmes” — piedzīvoja sarežģītu likteni. Viktorijas laikmeta kritiķi, kuri nesaprata un nepieņēma Teikereja izsmalcināto, kodīgu un asprātīgo stilizāciju britu „blēņu romāna” stilā XVIII gadsimtā, to pilnībā aizmirsuši autora dzīves laikā, taču XX gadsimtā tas ieguva pelnītu slavu, iekļāvās pasaules literatūras klasikas zelta fondā un kalpoja par pamatu Stenlija Kubrika kino šedevram „Barijs Lindons”.